Agadira, Maroka. Atpūta pie jūras. Čarterreisi
Valsts:
Ceļojuma tips:

Agadira, Maroka. Atpūta pie jūras. Čarterreisi.

LIDOJUMI: Agadira: SĀKOT NO 27.04.18 LĪDZ 11.05.18 (PIEKTDIENĀS)

Maroka – tūkstoš karaļvalstu valsts

Maroka ir pasakaina zeme, kur Jūsu ķermeni cepina saule un maigi glāsta vējš. Šeit dzīvo pasaules noslēpumainākie iedzīvotāji. Valsts gars slēpjas arhitektūras un mākslas pieminekļos. Maroku veido savrupie ciematiņi kalnos, flamingu kolonijas Agadiras apkārtnē, nepieejami cietokšņi vietās, kur liekas, ka negribētu dzīvot neviens, karavānu ceļa sākums uz Timbuktu, romiešu pilsētu drupas, Hasana II mošeja Kasablankā, sniegotās Atlasa kalnu virsotnes un Fēses kultūras dārgumi.

Maroka ir nepastāvīga, tā nepārtraukti mainās un pilnveidojas. Pilsētas tik ļoti atšķiras, ka liekas, ka tās ir cēlušas dažādas tautas. Tam par iemeslu, iespējams, ir tas, ka arābu un berberu valsts ir pārņēmusi antīkās pasaules dārgumus, apvienojot tos ar jūdaistu uzņēmēju sasniegumiem un no Spāņu inkvizīcijas izbēgušo zinātnieku atklājumiem. Marokas krastos kopš seniem laikiem ir ieradušies romieši, grieķi un feniķieši. 

Valstij ir raksturīgas neatkārtojamas ainavas: smalko smilšu pludmales pakāpeniski pārvēršas par unikālām ielām, kas veido rajonus, kas pārtop pilsētās. Marokas karaļvalsti gandrīz no visām pusēm ieskauj zaļa daba, kuru nomaina smilšainā karaliene Sahāra. Šeit vienuviet ieraudzīsiet bezgalīgo tuksnesi, sniegotās virsotnes un zaļojošos augus oāzēs. 

Par Marokas lepnumu tiek uzskatīti Atlasa kalni, kas atrodas pašā valsts centrā (augstākā virsotne sniedzas 4165 metru augstumā virs jūras līmeņa). Svelmainā saule ir piešķīrusi ap kalniem esošajai zemei sarkanu nokrāsu. Reģionam raksturīga ainava ir kalnu oāzes ar palmu audzēm. No kalniem līdz okeānam stiepjas plaši līdzenumi. Pavasarī līdzenumos uzzied tūkstoši savvaļas ziedu: īrisi, magones, narcises, kliņģerītes, Āfrikas lilijas, ko pie mums audzē telpās.

Marokā tūristus sagaida visi austrumiem raksturīgie kārdinājumi. Spilgtie tirgi ir īsta tautas amatniecības mākslas darbu krātuve. Īpaši skaisti ir ādas izstrādājumi, sudraba rotas, ar rokām austie paklāji. Šeit vēl šodien darina augstās krūkas, kas tiek izmantotas ūdens pārnēsāšanai. Marokas sievietes no kazu vilnas auž krāsainus paklājus, bet zīmējumos dominē sarkanā krāsa, kas tiek uzskatīta par dzīvības krāsu. Amatnieku rokdarbi iemūžina Marokas dzīvi: palmas uz paklājiem simbolizē tuksnešus, bet pusmēneši islāmu. 

Pastaigājoties pa šaurajām un līkumotajām seno pilsētu ieliņām, kur garām viens otram var paiet tikai divi kamieļi, jutīsieties tā kā būtu nonākuši tālā un nezināmā karaļvalstī.

Izmitināšanas specifika

Marokas viesnīcu kategorijas tiek noteiktas pēc zvaigznēm. Salīdzinot ar Eiropā esošajām viesnīcām, Marokas viesnīcas ir vienkāršākas (it īpaši 2 vai 3 zvaigžņu). Viesnīcu ēkas ir senākas, nav modernas, iekšējā apdarē reti tiek izmantoti mūsdienīgi apdares materiāli. Tomēr 4 un 5 zvaigžņu viesnīcas ir aprīkotas lieliski: plaši dārzi, strūklakas, baseini. Katras viesnīcas teritorija izskatās kā botāniskais dārzs. Koplietošanas telpas (restorāni, vestibili) bieži vien ir izdaiļotas ar svaigu rožu pušķiem. Marokas viesnīcu atšķirīgā īpašība –  neparasta arhitektūra marokāņu stilā, kam raksturīga krāsainība un sīkas detaļas.

Uzzini par visiem karstākajiem piedāvājumiem un izvēlies sev vislabāk piemerotu! Visu informaciju par viesnīcām, to atrašanos vietu un komplektāciju varat uzzināt ceļojumu birojā Laimtūre, jo mēs zinam, ka katram ir savs ideāls atvaļinājums! Viesnīcas ģimenēm ar bērniem, romantikākās vietas jaunlaulātiem, skaļas un jautras viesnācas draugiem un tiem, kam patīk izklaides, kā arī piemeklēsim ideālu viesnīcu tiem, kuri sapņo par mierīgu atpūtu pie jūras ar grāmatu rokās - mēs palidzēsim Jums atrast "savu", īsto viesnīcu ideālai atpūtai pie jūras!

Sahāra – tuksnešu karaliene

Sahāra stiepjas no Nīlas līdz pat Sarkanajai jūrai. Tas ir pasaulē lielākais (aptuveni 9 miljoni km2) un karstākais tuksnesis (vasarā gaisa temperatūra šeit sasniedz 50 grādus), kas aizņem gandrīz trešdaļu Āfrikas. Marokas Sahārā lietus līst reizi vairākos gados, bet tas ilgst tikai dažas minūtes. Tomēr ir cilvēki, kas spēj izdzīvot arī tādos apstākļos, jo visā Sahārā dzīvo aptuveni 2 miljoni cilvēku. Tuksneša iedzīvotājiem glābiņu sniedz palmas. Palmās augošās dateles ir tuksneša galvenā eksporta prece. Šeit aug ļoti izturīgas un ilgmūžīgas palmas, kas dod ražu 150 gadus. Vienīgais transportlīdzeklis Sahāras tuksnesī ir kamielis.

Kasablanka – valsts uzņēmējdarbības centrs

Marokas lielākā pilsēta tiek dēvēta par valsts uzņēmējdarbības centru. Amerikāņiem un eiropiešiem Kasablanka asociējas ar skaistu dzīvi, bagātību un piedzīvojumiem. Kasablankas dzīves temps un raksturs atgādina Dienvideiropas pilsētu: visur steidzas cilvēki, sievietes neaizsedz seju, valkā īsus svārkus un augstus papēžus. Pilsēta pārsteidz ar kontrastiem, līdzsvaru starp tradīcijām un mūsdienām.

Septiņpadsmitā gadsimta vidū šeit atradās mazs berberu ciematiņš. Vietējie iedzīvotāji pilsētiņu dēvēja par balto namu, un vēlāk šo nosaukumu pārņēma spāņi (spāņu valodā casa blanca – baltais nams). Tā radās pilsētas mūsdienu nosaukums.

Kasablankā ir ko apskatīt: Apvienoto Nāciju laukums, senā medina, Muhameda V laukums, karaļa pils apkārtne, Habu rajons, Anfa dzīvojamā zona, Ain-Džabo piekraste ar restorāniem un baseiniem. Uz tūristiem spilgtu iespaidu atstāj Sakre-Ker katedrāle, kas ir lielisks senās Marokas arhitektūras piemērs. 

Valsts lielākais apskates objekts ir iespaidīgā (otra lielākā pēc Mekas) Hasana II mošeja Kasablankā. Šeit vienlaicīgi var lūgties 25 tūkstoši ticīgo, bet vēl 80 tūkstoši var izvietoties ap mošejas ēku.

Marakeša liks aizrauties elpai

Marakeša tiek dēvēta par Sarkano oāzi, Dienvidu pērli, Marokas austrumu sirdi. Uz šejieni dodas visi tie, kas vēlas iepazīt patieso Maroku. Marakešu 1062. gadā dibināja Almoravidu dinastijas aizsācējs Jusufs ibn Tašfins. Ātri vien Marakeša kļuva par Magribas, Andalūzijas un Āfrikas daļas komerciālo, kulturālo un reliģisko centru. Šeit ir daudz laukumu. Slavenākais laukums, Jemma el Fna, atrodas pilsētas centrā. Šeit pulcējas čūsku dīdītāji, nākotnes pareģi, senlietu tirgoņi, bezbailīgi akrobāti, faķīri, dejotāji, dažādi dīvaiņi, tetovētāji, garšvielu un parfīmu pārdevēji. Marakešā tūristus gaida liels tirgu skaits, kas liks justies kā maģiskā pasakā. Tirgus ir ieteicams apmeklēt agri no rīta vai vēlā pēcpusdienā, lai izvairītos no milzīgiem cilvēku pūļiem. Pilsētas medinā jūtama reģiona vēstures elpa. Pilsētu gluži kā mūris ieskauj 180 tūkstoši palmu. Nedaudz tālāk skatu piesaista apelsīnu un olīvu, vīģu un granātu koki. 

 

Karaliskā Fēsa – kultūras dārgumu lāde 

Fēsu uzskata par Āfrikas Atēnām, jo šī ir karaļu pilsēta un arābu Marokas centrs. Pilsētu pirmajos islāma gadsimtos (aptuveni pirms 1200 gadiem) dibināja svētais mulla Idris I. Leģenda vēsta, ka pilsēta ir celta ar...kapli. Ar dāvanā saņemto kapli, kas bija izgatavots no zelta un sudraba, mulla atzīmēja pirmās Marokas arābu dinastijas cietokšņa robežas. No slavenajām austrumu pilsētām, Bagdādes un Kairas, Fēse atšķiras ar arhitektūru. Šeit tūristus apbur arābu pils, mošejas un muzeji. Kultūras dārgumi ir tik iespaidīgi, ka daudzi tos salīdzina ar Florences vai Atēnu dārgumiem. Pilsētas vecākās daļas ieliņas ir tik šauras, ka, ejot pa tām, ar abu roku elkoņiem tiek aizskartas māju sienas. Vecpilsētā ir viegli apmaldīties, jo šeit ir aptuveni 10 tūkstoši līkumotu ielu un ieliņu, un dažām pat nav nosaukuma. Trīspadsmitā gadsimta vidū Marokā mainījās vara. Jaunie vadoņi uzskatīja Fēses vecpilsētu par pārāk mazu, un tāpēc tika uzbūvēta milzīga karaļpils ar zelta durvīm, iekārtots dārzs, kā arī atklāts tirgus un Korāna reliģiskā skola. Ar šo brīdi tika aizsākta Fēses jaunās pilsētas attīstība. Šodien Fēsu veido gan senā, gan jaunā daļa. Kad karalis pārvācas uz Rabātu, Fēsa kļuva par vienkāršu provinciālu pilsētu, bet saglabāja Marokas reliģiskā, tirdzniecības un amatniecības centra statusu. Fēsa ir slavena arī ar savu virtuvi – īsts gastronomiskas baudas centrs.

 

Meknesa – Marokas Versaļa 

Šī ir viena no četrām svarīgākajām impērijas pilsētām, kas atrodas uz Atlasa kalnu plato. Pilsētas pirmsākumi ir meklējami 11. gadsimtā, Almoravīdu dinastijas valdīšanas laikā, kad to dibināja berberi. Bēgot no sausuma pārņemtajām zemēm, šeit berberi atklāja lielu ūdens daudzumu, auglīgas zemes un olīvkoku audzes. Senāk pilsētu dēvēja par Olīvu Meknesu. Ilgu laiku kā savu rezidenci šo pilsētu izmantoja karaļa vezīri, bet 17. gadsimtā valsts vēsture mainīja virzienu. Meknesas skaistuma apburtais sultāns Mulajs Ismails padarīja to par varenu un nozīmīgu impērijas pilsētu. Ismaila 50 gadu valdīšanas laikā pilsētā tika uzceltas daudzas mošejas un pilis, iekārtoti dārzi, graudu glabātuves un zirgu staļļi. Tomēr Ismaila sapņu pilsēta, ko ieskauj masīva siena, tā arī netika pabeigta. Pēc Ismaila pavēles tika uzbūvēts arī pilsētas apakšzemes cietums, kas aizņem 7 kvadrātkilometrus zem zemes. Cietuma nosaukums ir Kara. Savu nosaukumu cietums ir ieguvis par godu portugālim, kam valdnieks apsolīja brīvību, ja viņš spēs izveidot 40 000 ieslodzīto paredzētu cietumu.  

Piesakies
  • 2018. gads, cenas no
    48000
Pieteikties

Agadira, Maroka. Atpūta pie jūras. Čarterreisi. Maroka ir pasakaina zeme, kur Jūsu ķermeni cepina saule un maigi glāsta vējš. Šeit dzīvo pasaules noslēpumainākie iedzīvotāji. Valsts gars slēpjas arhitektūras un mākslas pieminekļos. Maroku veido savrupie ciematiņi kalnos, flamingu kolonijas Agadiras apkārtnē, nepieejami cietokšņi vietās, kur liekas, ka negribētu dzīvot neviens, karavānu ceļa sākums uz Timbuktu, romiešu pilsētu drupas, Hasana II mošeja Kasablankā, sniegotās Atlasa kalnu virsotnes un Fēses kultūras dārgumi.