El-Džemas amfiteātris

El-Džemas amfiteātris ir neticami labi saglabājies Romas impērijas mantojums, kas atgādina par seno romiešu ietekmi uz Ziemeļāfriku. Celtni ir iespējams apskatīt ne tikai no ārpuses, bet arī pa gaiteņiem aiziet līdz pašai arēnai, kā to darīja gladiatori. Tāpat var uzkāpt līdz pašai augšai un iztēloties cilvēku pārpildīto kolizeju un asiņaino gladiatoru cīņu. Mūsdienās El-Džema ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Amfiteātris ir uzbūvēts ap mūsu ēras 250. gadu un tajā satilpa 35 tūkstoši skatītāju. Slaveno filmu "Gladiators" filmēja tieši šeit.

Dugga

Šīs senās pilsētas drupas ir nemazāk iespaidīgas par slavenās Kartāgas drupām. Šeit arheoloģiskie izrakumi tiek veikti 65 ha platībā. Dugga bija Numīdijas berberu karaļa pilsēta, ko vēlāk iekaroja pūnieši, romieši un Bizantijas impērija. Teritorija ir unikāla. Viens no Duggas slavenākajiem vēstures pieminekļiem ir lielais un labi saglabājies amfiteātris, kā arī pilsētas drupas, saunas, arkas, tirgus un saieta laukumi, villas, pūniešu mauzolejs, Saturna, Merkūrija, Minervas svētnīcas un daudzas citas celtnes. Duggas komplekss 1997. gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Dugga ir viena no vislabāk līdz mūsdienām saglabājusies antīkā pilsēta, kuru dibināja berberi. Šeit ar gadsimtu dvašu elpo Kapitolija drupas. Pilsētā ir saglabājušās senas ielas, mozaīku fragmenti, romiešu pirtis, feniķiešu mauzolejs, templis, kurā pielūdza Saturnu, 205. gadā p.m.ē. Septimijam Severam, Romas imperatoram, par godu celtā triumfa arka. Šī patiesi ir pilsēta – brīnums, kas daudzu gadsimtu laikā ir saglabājusi vairumu arhitektūras un vēstures pieminekļu.

Galvaspilsētas vecpilsēta

Tunisijas galvaspilsēta Tunisa piesaista ar arābu garu un mīklaino vecpilsētu. Tunisa kļuva par valsts galvaspilsētu 1956. gadā un atrodas pie Tunisas ezera. Šī ir ļoti moderna, dzīva, kustīga pilsēta, kur mūsdienas savijas ar senu vēsturi un paražām. Šeit arābu kolorīts īpaši labi sadzīvo ar Eiropas tradīcijām. Bieži vien šo pilsētu dēvē par mūsdienu Parīzi. Tunisā ir modernas šosejas, metro, daudz izsmalcinātu viesnīcu, restorānu un muzeju. Vecpilsēta ir sienu ieskauta un šauru ieliņu pilna. Skatu piesaista senās mošejas, vilina tirgus aromāti un krāsas, bet tirgoņi draudzīgi aicina iegriezties veikaliņos. Šeit jau 13. gadsimtā tika iekārtots parfimērijas tirgus. Galvaspilsētas Bardo muzejā glabājas viena no pasaulē lielākajām mozaīku kolekcijām.  

Kartāga

Senos laikos Kartāga bija viena no lielākajām un varenākajām pilsētām pasaulē. Pilsēta bija Kartāgas civilizācijas centrs, kas mūsu gadsimta pirmajā tūkstošgadē no feniķiešu kolonijas pārtapa par Vidusjūras dominējošo impēriju. Kartāgas izpēte tika uzsākta 1830. gadā, bet vēlāk tika nodibināts Kartāgas nacionālais muzejs. Kartāgas drupas ir viens no iespaidīgākajiem pieminekļiem senatnē varenajai feniķiešu impērijai. Sena romiešu leģenda vēsta, ka 814. gadā pirms mūsu ēras Kartāgu dibināja feniķiešu kolonisti Elisas (Dido karalienes) vadībā. Gandrīz viss, kas šeit ir saglabājies līdz mūsdienām, ir romiešu, nevis kartāgiešu celts. Par Kartāgas laikiem atgādina tikai ostas, dažu ēku un ielu paliekas.
Katru gadu šo apvidu apmeklē tūkstošiem tūristu un arheologu, lai apskatītu un pētītu milzīgo teritoriju, kur joprojām ir saglabājušās romiešu pilsētu drupas, amfiteātri, akvedukti, senās pirtis, iespaidīgie tempļi, spāņu un turku cietokšņi, viduslaiku tirgi un citas būves.

Kairuāna

Kairuāna atrodas Tunisijas ziemeļaustrumos. Pilsētu 670. gadā dibināja arābi. Šo reģionu šķērsoja svarīgi tirdzniecības ceļi. Par pilsētas dibināšanu stāsta interesanta leģenda.Tā stāsta, ka arābu karavadonis avotā (tas atrodas Kairuānā vēl šodien) atrada zelta krūku, kas pirms vairākiem gadiem nogrima Mekas avotā. Šis fakts ļāva apvidu nosaukt par svētu. Devītajā gadsimtā pilsēta kļuva par galvaspilsētu. Viduslaikos Kairuāna kļuva par islāma mācību un Korāna centru Ziemeļāfrikā un trešo svētāko pilsētu pēc Mekas un Medīnas. Pilsētas mošeja ir nosaukta par godu arābu karavadonim, kas avotā atrada zelta krūku – Ukba ibn Nafi. Šeit atrodas senākā un eklektiskākā mošeja visā Āfrikā. Musulmaņi tic, ka ceļojums uz Meku ir līdzvērtīgs septiņiem Kairuānas mošejas apmeklējumiem. Mošejas pagalmu izdaiļo apbrīnojamas marmora kolonnas, kas tika atvestas no Romas un Bizantijas.

Džerbas sala

Džerba ir Tunisijas lielākā sala (500 km2) un tālākais kūrortu reģions valsts dienvidos. Vēl to dēvē par Vidusjūras pērli, Tunisijas Haiti. Pasakainā daba šeit rada apburošu atmosfēru. Grieķu dzejnieka Homēra leģenda vēsta, ka Džerbas sala ir sala, kurā Odisejs, atgriežoties mājās pēc Trojas kara, pavadīja 7 gadus. Džerbas salā ir 213 mošejas, bet vietējie musulmaņi rāda lielisku piemēru tam, kā ar toleranci izturēties pret citu reliģiju sekotājiem. Šeit ir apmetusies arī ebreju kopiena. Saskaņā ar citu senu leģendu ebreji šeit apmetās pēc Jeruzalemes iekarošanas. Berberu valodā runājošie iedzīvotāji veido senāko ebreju kopienu Ziemeļāfrikā.
Daudzi dodas uz Džerbas salu, lai baudītu pludmales. Šeit ir iespējams ne vien peldēties tukšās, ar palmām aizaugušās pludmalēs, bet arī izmēģināt kaitošanu. Tieši Džerbas sala ir viens no lielākajiem Tunisijas kaitošanas un citu ūdens sporta veidu centriem.

Sidi Bu Saida

Manaras kalnā 13. gadsimtā dibinātā pilsēta aizrauj ar savu skaistumu un arhitektūru.
Neparasto skaistumu pastiprina zilās un baltās krāsas mājas. Nav brīnums, ka šo romantisko vietu ir iemīlējuši mākslinieki. Viņi šeit ierodas no visas pasaules. Pilsētu dēvē par Tunisijas Monmartru. Ciemats Manaras kalnā ir dibināts jau 13. gadsimtā. Arī šodien tūristi ierodas šeit, lai aplūkotu neparasto skaistumu. Ir patīkami pastaigāties pa pilsētas baltajām ielām, kur aug milzīgi kaktusi un apelsīnu koki. Mauritāņu kafejnīcas vilina ar patīkamiem aromātiem. Šeit piedāvā ne vien tēju un kafiju, bet arī ūdenspīpi. No Manaras kalna ir redzama Tunisijas galvaspilsēta.

Darba laiks

Lai gan veikalu darba laiks ir atkarīgs no atrašanās vietas un sezonas, veikali parasti tiek atvērti plkst. 9 no rīta. Vasarā, kad pa dienu ir ļoti karsts, daudziem veikaliem un valsts iestādēm ir pēcpusdienas pārtraukums, bet darbu tās atsāk plkst. 16.30. Veikali un valsts iestādes parasti strādā no pirmdienas līdz sestdienai. Daudzi muzeji ir atvērti no plkst. 09.00 līdz plkst. 16-17. Karstajos mēnešos un Ramadāna laikā bankas strādā no plkst. 08.00 līdz plkst. 12.00, bet vēsākos mēnešos laikā no plkst. 09.00 līdz plkst. 17.00.
Dzeramnauda. Viesnīcu darbinieki dzeramnaudu negaida, bet, ja atstāsiet viņiem pāris eiro par lielisko apkalpošanu, visas atpūtas garumā saņemsiet vēl vairāk uzmanības un patīkamu smaidu. Restorānos dzeramnaudas apjoms ir līdzīgs kā citviet pasaulē, no 5 līdz 10%.  

Transports

Tunisijā ir labi attīstīta transporta sistēma, kas ar katru gadu tiek uzlabota. Ar vilcienu ir iespējams nokļūt līdz daudzām pilsētām valsts ziemeļu daļā; lielākā daļa vilcienu ir ērti, ātri un izdevīgi. Ceļi visā valstī un starp kūrortiem ir ērti un droši. Tunisijā taksometri ir dzeltenā krāsā un tiem ir īpašas numurzīmes. Visi taksometri ir aprīkoti ar skaitītājiem, kā rezultātā vadītājiem nav iespējas krāpties. Tomēr taksometru vadītāji vienmēr atrod iespējas nopelnīt vairāk, piemēram, piedāvā fiksētu brauciena cenu vai piemēro nakts tarifu. Lielie satiksmes autobusi kursē starp pilsētām, bet sabiedriskā transporta cenas šeit ir zemas. Baltas krāsas mikroautobusi ar melnām svītrām (luāži) kursē starp pilsētām pa noteiktajiem maršrutiem. Šis ir ērts satiksmes līdzeklis. Par brauciena cenu ir iepriekš jāvienojas ar vadītāju. Brauciens pilsētas robežās izmaksās aptuveni 1 dināru. 

Ierobežojumi

Neskatoties uz jautrību un pacilāto garastāvokli atvaļinājuma laikā, atcerieties, ka atrodaties islāma valstī. Uzziniet vairāk par tradīcijām un centieties neaizskart vietējo iedzīvotāju jūtas, paražas un dzīves veidu, it īpaši svētā Ramadāna laikā. Apmeklējot reliģiskas vietas, apģērbam ir jānosedz ķermenis, pat kājas. 

Tāpat no valsts ir aizliegts izvest vietējo valūtu – Tunisijas dināru. Pēc valūtas maiņas vai skaidras naudas izņemšanas obligāti saglabājiet kvīti par naudas maiņu.

Dināri tiek mainīti valūtas maiņas punktos lidostā, uzrādot kvīti par valūtas maiņu. 
Apmeklējot muzejus, musulmaņu lūgšanas vietas un citas līdzīga rakstura vietas, it īpaši sievietēm, ir ieteicams vilkt apģērbu, kas nosedz rokas, kājas un krūtis.

Dāvanas

Par nacionālo arābu dārgumu tiek uzskatīta ūdenspīpe. Fatimas roka ir populārs talismans, kas aizsargā no ļaunajiem spēkiem. Tuksneša roze ir pārakmeņojušās smiltis, kas atgādina rozes lapu. Kā arī keramikas šķīvji, izrakstītie tadžina trauki, tradicionālās arābu sandales no ādas, sudraba rotaslietas un aromātiskās austrumu garšvielas, it īpaši safrāns. Vīni, šampūni un sejas maskas ar eksotiskiem māliem.